Manas ģimenes un mājas vēsture laika posmā no 1850.- 2007. gadam
Mana dzimta
Mana ģimene Mūsu ģimene izveidojās 1990. gada 4. augustā. Ģimene ir neliela – četri cilvēki: mana mamma – Anita Vīksna, mans tētis – Zandis Vīksna, es – Elīna Vīksna un mans brālis – Mārtiņš Vīksna.
Mans tētis: Mans tētis: dzimis 1965. gada 18. novembrī Jaunpiebalgā skolotāju ģimenē; mācījās Jaunpiebalgas vidusskolā; nodarbojās ar sportu, īpaši slēpošanu un orientēšanās sportu; piedalījās daudzās rajona un republikas mēroga sacensībās;
studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā automobīļu saimniecības specialitātē; studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā automobīļu saimniecības specialitātē; no 1984. gada līdz 1986. gadam dienēja Padomju Armijā; strādāja Vaives pagastā par komunālās nodaļas vadītāju, tad SIA “Skaidnis”, no 1999. gada strādā CSDD; tētis vienmēr ir bijis manas dzīves stiprais balsts. No viņa esmu mantojusi savu intelektu un prātu.
Mana mamma: Mana mamma: dzimusi 1968. gada 15. novembrī Balvos; mācījās Stacijas astoņgadīgajā skolā, tad Balvu 1. vidusskolā, kuru beidz 1987. gadā; bija liela grāmatu lasītāja, dejoja tautu dejas; studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā ekonomikas un organizācijas specialitātē;
strādāja Cēsu rajona Vaives pagastā par grāmatvedi, Balvu rajona Slimokasē par datu bāzu administratori, no 1998. gada stādā CSDD; strādāja Cēsu rajona Vaives pagastā par grāmatvedi, Balvu rajona Slimokasē par datu bāzu administratori, no 1998. gada stādā CSDD; vienmēr ir dzīvesprieka un ideju pilna; vienmēr palīdz; ir paraugs man; dzīves devīze :“Būt mierīgai. Neļaut, lai dzīves sīkumi tevi izsit no “sliedēm”.”
Mans brālis: Mans brālis: dzimis 1993. gada 11. februārī Cēsīs; gāja bērnudārzā “Ieviņa”; Mācījās Balvu Amatniecības vidusskolā, tagad mācās Balvu pilsētas ģimnāzijas 8. klasē; ir ļoti patstāvīgs un atsaucīgs; nodarbojās ar karatē;
dejo kolektīvā “Cielaviņa” un “Vanadziņš”; dejo kolektīvā “Cielaviņa” un “Vanadziņš”; mācās spēlēt ģitāru; piemīt brīnišķīga humora izjūta; viegli atrod kontaktu ar citiem cilvēkiem.
Es: Es: piedzimu 1990. gada 3. decembrī Saldū; pirmo dzīves gadu pavadīju pie krustmātes Saldus rajona Lutriņos; vēlāk dzīvoju Cēsu rajonā Vaives pagastā; biju ļoti kustīga un dzīvespriecīga; 1993. gadā sāku apmeklēt bērnudārzu Priekuļos;
Omīte Mana Balvu omīte: Leontīna Leišavniece dzimusi 1941. gada 4. maijā Balvu rajona Šķilbēnu pagasta Bukās; vēlāk pārcēlās uz dzīvi Tilžas pagasta Ūdrenē; ģimenē bija vecākais bērns, vēl bija jaunāks brālis un māsa;
mācījās Tilžas vidusskolā; mācījās Tilžas vidusskolā; 1960. gadā sāka mācīties Rīgas 5. arodskolā un apguva pasta, telefona, telegrāfa operatorus; strādāja Rugāju sakaru nodaļā par priekšnieci, vēlāk pārgāja strādāt uz Balvu pastu; 1964. gadā apprecējās ar Antonu Leišavnieku; ģimene audzināja 2 meitas- Aiju un Anitu; 1969. gadā traģiski bojā aizgāja vīrs; tagad ir pensijā un dzīvo Balvos; vislielāko gandarījumu sagādā mazbērnu panākumi;
ir pilna ar spēku un enerģiju, ir ļoti, ļoti mīļa; ir pilna ar spēku un enerģiju, ir ļoti, ļoti mīļa; no viņas esmu mācījusies darba mīlestību, vienmēr viņu redzu rosoties – darbā.
Vecmamma Mana Piebalgas vecmamma: Skaidrīte Vīksna dzimusi 1933. gada 22. janvārī Jaunpiebalgas pagasta “Tīrumkrūzēs”; 1935. gadā pārcēlās uz savu māju “Brūveriem”; mācījās Jaunpiebalgas draudzes skolā; strādāja par bibliotekāri Jaunpiebalgā;
1952. gadā iestājās Cēsu Skolotāju institūta fizikas – matemātikas fakultātē; 1952. gadā iestājās Cēsu Skolotāju institūta fizikas – matemātikas fakultātē; skolotājas darba gaitas sākās Jaunpiebalgas vidusskolā kā pionieru vadītājai; pēc diviem gadiem kļuva par vidējā posma matemātikas skolotāju; 1955. gada sāka mācīties Rīgas Pedagoģiskā institūta fizikas – matemātikas fakultātes neklātienes nodaļā; 1958. gadā apprecējās ar kolēģi Akseru Vīksnu;
vēlāk strādāja Piebalgas skolā un Jaunpiebalgas vidusskolā par internāta audzinātāju; vēlāk strādāja Piebalgas skolā un Jaunpiebalgas vidusskolā par internāta audzinātāju; tagad aizraujas ar mājas apkārtnes iekārtošanu; savu Piebalgas vecmāmiņu es satieku diezgan reti, taču arī šajās retajās tikšanās reizēs es daudz ko gūstu no padomiem, ko viņa man sniedz.
Mana māja
Mājas vēsture
Tradīcijas manā ģimenē
Ziemassvētki
Lieldienas
Kapusvētki
Secinājumi Šis darbs nebūs nekad pabeigts, jo katra jauna paaudze ierakstīs nākamo lapaspusi dzimtas kokā. Tāpēc darbs jāturpina; Tagad es zinu un labāk pazīstu savus radiniekus, un tā ir galvenā vērtība, ko šis darbs man ir devis; Kad skatos uz izveidotajiem dzimtas kokiem, mani pārņem lepnums, par šī koka kuplumu un par to, ka es esmu viena no tā daudzajām lapiņām, kas šo koku grezno;
Dzimtas koku var pētīt dažādi: rakties arhīvā un zīmēt sarežģītas shēmas, bet var arī tā – savākt kopā savējos, tad koka varenais vainags top acīm saredzams un ar roku aptaustāms; Dzimtas koku var pētīt dažādi: rakties arhīvā un zīmēt sarežģītas shēmas, bet var arī tā – savākt kopā savējos, tad koka varenais vainags top acīm saredzams un ar roku aptaustāms; Turpmāk vēlos plašāk izpētīt Leišavnieku dzimtas ciltskoku – uz sāniem izvēršot radinieku paaudžu zarojumu.
Paldies par uzmanību!
Do'stlaringiz bilan baham: |