Rīgas Tehniskā universitāte Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte
Download 7.18 Mb. Pdf ko'rish
|
- Bu sahifa navigatsiya:
- 1.3. Studiju programmas salīdzinājums ar Eiropas Savienības valstu universitāšu studiju programmām
- 2. Akadēmiskais personāls
- Studiju programmas obligāto un obligātās izvēles priekšmetu atbildīgie pasniedzēji
|
1.1. Mērķi un uzdevumi
Studijas doktorantūrā nosaka LR un RTU likumdošana. Studiju programmas mērķis ir sniegt zinātľu doktora līmenim atbilstošu augstāko kvalifikāciju ķīmijas inženierzinātnes nozarē, kā arī sagatavot pedagoģiskā darba veikšanai (skat. 13.pielikumu). Programmas mērķi tiek sasniegti izpildot tās uzdevumus - doktorantiem apgūstot
ar virzienu saistītās fundamentālās zinātnes; prasmi formulēt un patstāvīgi risināt zinātniskus un praktiskus uzdevumus;
prasmi apkopot un analizēt iegūtos pētījumu rezultātus; iemaľas organizēt un vadīt zinātnisku darbu;
pedagoģiskajam darbam nepieciešamās iemaľas un pieredzi. - 2 -
1.2. Raksturojums Akadēmiskā doktorantūras studiju programma “Ķīmijas tehnoloģija” apstiprināta RTU Senātā 1999.g. 29.novembrī, protokols Nr. 445 un saskaľā ar RTU Senāta 2000.g. 30.oktobra lēmumu "Par RTU doktorantūras nolikumu”, tajā izdarītas izmaiľas, kas akceptētas 2001.g. 28.maijā, prot. Nr. 459; 2004.g. 26.janvārī, prot. Nr.483, 2009.g. 29.jūnijā, prot. Nr.533 (no programmas obligātās izvēles saraksta izľemtas svešvalodas un iekļauts priekšmets „Zinātniskie seminārie specializācijā”) un 2010.g. 28.jūnijā, prot. Nr. 542 (mainīts studiju prgrammas ilgums no 3 uz 4 gadiem, palielinot priekšmeta „Zinātniskais darbs” apjomu līdz 150 KP). Pēdējās izmaiľas studiju ilgumā (no 3 gadiem uz 4 gadiem) un studiju programmas apjomā (no 144 KP uz 192 KP) tika apstiprinātas AIPAK 02.06.10. sēdē. 04.03.10. Licencēšanas komisija pieľēma lēmumu izsniegt doktorantūras studiju programmai “Ķīmijas tehnoloģija” licenci ar derīguma termiľu līdz akreditācijas termiľa beigām 31.12.10. Ar RTU Senāta 26.04.2010. lēmumu (prot. Nr.540) sakarā ar jaunas apvienotās doktora studiju programmas ĶDL0 izveidi 2004.gadā, tika slēgti Ķīmijas tehnoloģijas doktora studiju programmas virzieni ar šifriem ĶDL6, ĶDL7, ĶDL9, ĶD14, ĶD15, ĶD31, ĶD32, ĶD33 un ĶD34. Ķīmijas tehnoloģijas doktorantūras studiju programma pēc iepriekšējās akreditācijas (2004.gadā), ľemot vērā ārzemju ekspertu un akreditācijas komisijas ieteikumus, izpildot RTU Senāta prasības par kopīgajām izmaiľām visās RTU doktorantūras studiju programmās, ir pilnveidota un izdarītās izmaiľas apstiprinātas RTU Senātā. RTU Senāta 29.06.2009. (protokols Nr.533) un 28.06.2010. (protokols Nr.542) lēmumi nosaka studiju programmas ilgumu un struktūru: klātienes doktorantūras ilgums ir 4 gadi (apjoms kredītpunktos: 192 KP). Mācību gada (gadā 2 semestri) kopējais KP apjoms pilnas mācību slodzes gadījumā doktorantūrā ir 48 KP, kas paredz, ka doktorantam ir viens mēnesis (parasti, augusts) atvaļinājuma gadā. Studiju laikā doktorants var ľemt ne vairāk kā 2 akadēmiskos atvaļinājumus. Vienam KP atbilst ne vairāk kā 16 kontaktstundas auditorijās vai laboratorijās. Mācību priekšmeti tiek iedalīti obligātajos un izvēles priekšmetos (skat. 1.pielikumu). Pēdējie ir divu veidu: obligātās izvēles no iepriekš noteikta saraksta un brīvās izvēles priekšmeti. Studentiem pirms mācību gada sākuma jāpierakstās uz obligātās un brīvās izvēles priekšmetiem un katru semestri pēc nominālā plāna jāveic vismaz 24 kredītpunkti (atsevišķos semestros iespējamas plānu korekcijas ±2 KP). Atkarībā no izvēlētā studiju virziena doktorantūrā jānokārto 3-5 eksāmeni un ieskaites 42 KP apjomā. Doktorantam jāapgūst arī pedagoģiskā darba iemaľas lasot lekcijas, vadot praktiskās un laboratoriju nodarbības studentiem; minimālais pedagoģiskajā darbā nostrādātais laiks atbilst 4 KP studiju apjomam. Doktorants katram mācību gadam sastāda savu individuālo plānu, kurā jāparedz arī pedagoģisko praksi un publikāciju, kā arī disertācijas sagatavošanu; par sava individuālā mācību un darba plāna izpildi studentam reizi gadā pēc pavasara sesijas jāatskaitās fakultātes Domes sēdē, kas pieľem lēmumu par doktoranta atestēšanu vai atskaitīšanu. Doktorantūras studiju programmas saturu un obligāto priekšmetu programmas nosaka un to realizācijas kvalitāti izvērtē un nodrošina Nozares studiju programmu komisija, kā arī Promocijas Padome P-02; pēdējā organizē disertāciju aizstāvēšanas procesu un piešķir doktora grādu. Priekšmetu grupu apjoms un procentuālā attiecība Priekšmetu grupu apjoma sadalījumu nosaka RTU Doktorantūras Nolikums. Ievērojot RTU Senāta lēmumus un Doktorantūras nolikumu, esam ievērojami izmainījuši programmas atsevišķu daļu proporcijas: palielināts kopējais doktorantūras programmas apjoms kredītpunktos (no 144 KP uz 192 KP), palielināts zinātniskā darba apjoms (no 102 KP uz 150 KP). Studiju priekšmetiem paredzētajos 42 kredītpunktos ietilpst programmas obligātie priekšmeti (15 KP, t. sk. pedagoģiskajai praksei paredzēti 4 KP) un obligātās izvēles priekšmeti (21 KP), 6 KP atvēlēti brīvās izvēles priekšmetiem. Doktorantūras priekšmetu saraksts un apraksti ir pievienoti 1. un 2. pielikumos, studiju plāns – 10.pielikumā. - 3 -
Doktora darba izstrāde Inženierzinātņu doktora grādu ķīmijas inženierzinātnes nozarē var iegūt pēc doktora studiju programmas izpildes un sekmīgas disertācijas aizstāvēšanas. Doktora darba saturu un vērtēšanas kritērijus izstrādā un nosaka Valsts Zinātniskās Kvalifikācijas komisija (VZKK). Doktora zinātnisko grādu piešķir par sevišķi nozīmīgu, oriģinālu, patstāvīgi veiktu zinātniskās kvalifikācijas darbu, kas ir vērtējams kā būtisks ieguldījums attiecīgas zinātnes nozares attīstībā (skat. „ Noteikumi par Promocijas padomēm un promociju Rīgas Tehniskajā universitātē” (RTU Senāta 29.10.2007. lēmums (protokols Nr. 517), LR Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1000 „Par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām”, LR Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1001 „Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji”). Saskaľā ar šiem noteikumiem, lai iesniegtu disertāciju aizstāvēšanai, doktora darba rezultātiem jābūt publicētiem – jāiesniedz promocijas darba rezultātus atspoguļojošo zinātnisko publikāciju saraksts un to kopijas. Promocijas darbu noformēšanas noteikumi atrodami RTU doktorantūras mājaslapā. Darbu aizstāvēšanai var iesniegt kā disertāciju, tematiski vienotu zinātnisku darbu apkopojumu vai monogrāfiju. Izstrādātais darbs vispirms ir jāiesniedz VZKK izvērtēšanai. Ja VZKK vērtējums ir pozitīvs (negatīva vērtējuma gadījumā darbs ir jāpārstrādā), Promocijas padome (kuras sastāvu nosaka ar RTU Senāta lēmumu) nozīmē 3 oficiālus recenzentus un organizē publisku aizstāvēšanu. No 2004. līdz 2010.g. studiju programmas absolventi aizstāvējuši 9 doktora disertācijas (skat. 5.pielikumu (S.Gaidukovs ir beidzis studiju programmu “Materiālzinātnes”)).
Eiropas Savienības valstu universitāšu studiju programmām Doktorantūras studiju programma “Ķīmijas tehnoloģija” kopumā attiecībā uz prasībām pret doktora disertāciju atbilst citu Eiropas Savienības valstu universitāšu (piem., Amsterdamas universitāte, Helsinku Tehniskā universitāte, Dānijas TU, Odenses universitāte, Londonas universitāte, Kembridžas universitāte) analoģiskām programmām (skat. informāciju: http://www.gradschools.com/search-programs/chemical-engineering
http://www.ceebd.co.uk/ceeed/ ). Ārzemju augstskolās studijām doktorantūrā un disertācijas izstrādei vairumā gadījumu paredzēti 3- 4 gadi; studenti brīvi izvēlas specialitātes padziļinātos priekšmetus, kas nav stingri noteikti un parasti katru gadu mainās. Pēc apjoma un prasībām attiecībā pret kvalifikācijas darbu līdzīgas doktorantūras studiju programmas ir Helsinku Tehniskajā universitātē un Amsterdamas universitātē, taču pēdējā lekciju kursiem dots tikai pusgads, vēl pusgadu ir obligāta TA (lektora-asistenta) prakse, bet doktora darba izstrādei atvēlēti 3 gadi (75% no kopējā apjoma). Ievērojot RTU Senāta lēmumu, RTU doktorantūras studiju programmā „Ķīmijas tehnoloģija” ievērojami palielināts zinātniskajam darbam atvēlētais laiks, kas tagad sastāda 150 KP, t.i., 78.13% (iepriekš - 70.83%). RTU studiju programmā “Ķīmijas tehnoloģija” doktorantam jānokārto 3-5 eksāmeni un ieskaites 42 KP apjomā; visiem doktorantiem obligāts ir priekšmets “Ķīmijas tehnoloģijas procesi un aparāti” (11 KP), kā arī 15 KP apjomā jāapgūst obligātās izvēles priekšmeti, piemēram, kādi no sekojošajiem: “Polimēru ķīmijas un fizikas problēmas”, “Neorganisko materiālu pētīšanas metodes”, “Silikātu fizikālā ķīmija”, “Ķīmijas tehnoloģijas teorētiskie pamati”, “Koksnes ķīmija un tehnoloģija”, “Bioloģiski aktīvo savienojumu tehnoloģija” (skat. 1.pielikumu). Analoģiski priekšmeti līdzīgos apjomos jāapgūst arī doktorantiem citās Eiropas universitātēs, piemēram, polimēru pārstrāde, siltuma un masas apmaiľas procesi, termodinamika Lielbritānijā , lielmolekulārie savienojumi Prāgas Ķīmijas Tehnoloģijas institūtā Čehijā, vispārējā ķīmijas tehnoloģija Prāgas Ķīmijas Tehnoloģijas institūtā, Helsinku Tehniskajā universitātē, Dānijas Tehniskajā universitātē , kur doktorantūrā ir līdzīgas ķīmijas tehnoloģijas specializācijas. Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģijas universitātē
analoģiskie kursi ir pēc apjoma apmēram uz pusi mazāki: “Advanced process simulation” (7.5 ECTS = 5 KP), “Advanced reactor modeling” (9 ECTS = 6 KP), “Fluid phase equilibria” (9 ECTS = 6 KP), “Wood chemistry in - 4 -
pulping and papermaking” (9 ECTS = 6 KP), “Nanoparticle and polymer physics 2” (6 ECTS = 4 KP), “Cement chemistry” (7.5 ECTS = 5 KP). Kembridžas universitātē doktora grāda iegūšanai nepieciešams rakstveidā nokārtot 4 ķīmijas tehnoloģijas pamatpriekšmetus: “Kinētika; procesi un aparāti”, “Lietišķā matemātika (ķīmijas tehnoloģijas problēmām), “Termodinamika”, “Siltuma un masas pārnese”; mutiskais pārbaudījums ir disertācijas aizstāvēšana, bet valodu apgūšana programmā nav iekļauta. Kembridžas universitātē
doktora disertācijas izstrāde pēc teorētisko zināšanu apguves ilgst 3 gadus. Ļoti līdzīgas pēc apjoma un struktūras ir ķīmijas tehnoloģijas doktorantūras studiju programmas Tallinas Tehniskajā universitātē un Kauľas Tehnoloģijas universitātē . Salīdzinājums ar citu Latvijas augstskolu analoģiskām programmām nav iespējams, jo, kā jau teikts, RTU ir vienīgā augstskola Latvijā, kur norit apmācība ķīmijas tehnoloģijā. Runājot par doktorantu skaitu ķīmijas tehnoloģijas studiju programmās, jāatzīmē, ka augstākminētajās Eiropas universitātēs tas parasti sastāda 10-25% no konkrētās studiju programmas maģistrantūras studentiem. Piemēram, Prāgas Ķīmijas Tehnoloģijas institūtā 2010.gadā šis skaitlis ir 15 doktoranti (60 maģistranti). Tātad, mūsu programmas gadījumā tam vajadzētu būt apmēram 10-11 imatrikulējami studenti gadā – pagaidām šāds budžeta vietu skaits mums netiek piešķirts. Kā redzams no analīzes, RTU studiju programma nedaudz atšķiras no ES universitāšu programmām ar lielāku apgūstamo priekšmetu apjomu (bet ne skaitu); apgūstamo priekšmetu apjoma samazināšana izlīdzinātu šīs atšķirības. Programmas pilnveidei sekosim līdzi ķīmijas tehnoloģijas doktorantūras studiju programmu saskaľošanai Eiropā ( Tuning Che istry Subject Area Group and European Chemistry Thematic Network. Recommendations for the Third Cycle ), un informācijai, kas sniegta The Chemistry Quality Eurolabels Official Website .
Studiju programmas atbildīgo pasniedzēju saraksts sniegts 2.tabulā. Doktorantu zinātnisko darbu vadīšanu var veikt personas, kuras iekļautas RTU Senātā apstiprinātā vadītāju sarakstā (skat. 13.pielikumu). Studiju programmas realizāciju nodrošina kvalificēts akadēmiskais personāls, no kura 63.16% ir profesori un 26.32% - asociētie profesori; visi pasniedzēji ir zinātľu doktori vai habilitētie zinātľu doktori (mācību spēku dzīves aprakstus skat. 3.pielikumā, ziľas par stāžēšanos un tālālizglītību laika periodā no 2004. līdz 2010.g. – IPZP). Mācību spēki ir iesaistīti studiju programmas realizācijas kvalitātes vērtēšanā (8.pielikums). 2.tabula Studiju programmas obligāto un obligātās izvēles priekšmetu atbildīgie pasniedzēji Nr.
Uzvārds, vārds Vecums (gadi) Amats Zinātniskais grāds 1.
Bērziľa-Cimdiľa Līga 59
Profesore Dr.sc.ing. 2.
Kalniľš Mārtiľš 71 Profesors Dr.hab.sc.ing. 3.
Kampars Valdis 66 Profesors Dr.hab.chem. 4.
Knēts Ivars 72 Profesors Dr.hab.sc.ing. 5.
Knite Māris 55 Profesors Dr.hab.phys. 6.
Medvids Artūrs 68 Profesors Dr.hab.phys. 7.
Mežinskis Gundars 57 Profesors Dr.hab.sc.ing. 8.
Jure Māra 49 Profesore Dr.chem. 9.
Ozoliľš Jurijs 58 Profesors Dr.sc.ing. 10.
Ozols Andris 66 Profesors Dr.hab.phys. 11.
Reihmane Skaidrīte 65 Profesore Dr.sc.ing. 12.
Sedmale Gaida 74 Profesore Dr.hab.sc.ing. 13.
Dzenis Mārcis 67 Asoc.prof. Dr.sc.ing. - 5 -
14.
Kajaks Jānis 64 Asoc.prof. Dr.sc.ing. 15.
Krāģe Linda 44 Asoc.prof. Dr.sc.ing. 16.
Šperberga Ingunda 52 Asoc.prof. Dr.sc.ing. 17.
Turks Māris 34 Asoc.prof. Dr.chem. 18.
Dreijers Iljo 71 Docents
Dr.sc.ing. 19.
Mālers Juris 66 Docents
Dr.sc.ing.
Izdoto mācību metodisko darbu skaits pēdējā gadā ir samazinājies sakarā ar finansējuma trūkumu (pasniedzējiem jāizdod metodiskie darbi par personīgajiem līdzekļiem), taču datorsalikumos tapuši daudzi lekciju konspekti (skat. IPZP). Akadēmiskā personāla noslodze atrodama 3.pielikumā, MĶF mājas lapā ( http://www.ktf.rtu.lv/ ) sadaļā „Mācību priekšmeti”) un RTU iekšējā portālā Ortusā, sadaļā „Priekšmeti” „Izvērstā meklēšana”, kur atrodami katra pasniedzēja lasāmo kursu saraksti un apraksti. Mācībspēku vadīto aizstāvēto doktora disertāciju saraksts sniegts 5.pielikumā. Starptautiskās sadarbības ietvaros gan mūsu fakultātes pasniedzēji uzstājušies ar vieslekcijām ārzemju augstskolās, gan ārzemju profesori viesojušies ar lekcijām MĶF (piemēram, Prof. Dr. Izabella Nowak, Prof., Dr. Roland Palmer, Dr. Elias Chatzitheodoridis), vai pat lasījuši atsevišķus kursus (Prof., Dr. Edvīns Vedējs – 2 mēnešus 2008./2009. un 2009./2010.mg.).
Lai gan MĶF studentu skaita ziľā ir viena no mazākajām fakultātēm RTU, tai ir viens no lielākajiem finansējumiem universitātē zinātnisko pētījumu, grantu un programmu realizācijai (skat. IPZP), kas sastāda gandrīz trešo daļu no RTU finansējuma, kā arī plašākā starptautiskā sadarbība ar apmēram 30 valstu augstskolām un zinātniskajām iestādēm (skat. IPZP), kas saistīts ar fakultātes tradīcijām bagāto intensīvo zinātnisko darbību. Īpaši laba sadarbība mācību darbā, zinātniskajos pētījumos, starptautisku konferenču (piemēram, Baltic Polymer Symposium) organizēšanā izveidojusies ar Ādama Mickeviča universitāti (Poznaľa, Polija), Lietišķo zinātľu Manheimas universitāti (Vācija), Mičiganas universitāti (Annarbora, ASV), Atēnu Nacionālo Tehnisko universitāti (Atēnas, Grieķija), Kaseles Universitātes Mašīnbūves, polimēru un reciklēšanas tehnoloģiju institūtu (Vācija), Kauľas Tehnisko Universitāti (Lietuva), Viļľas Universitāti (Lietuva), Tallinas Tehnisko Universitāti (Igaunija), Erlagen-Nuremberg universitāti (Vācija), Jēnas universitāti (Vācija), Duisburg- Essen universitāti (Vācija), Rostokas universitāti. Visi pasniedzēji ir iesaistīti zinātniskajā darbā, ziľas par mācībspēku zinātniskajiem pētījumiem , realizējamajiem projektiem , publikācijām laika periodā no 2004. līdz 2010.g. atrodamas RTU mājas lapā un IPZP; aizvien vairāk pasniedzēju stāžējas ārzemju firmās un universitātēs, izmanto ERASMUS, Tempus un citu starptautisko programmu iespējas. Studenti tiek aicināti iesaistīties zinātniskajā darbā jau ar pirmo kursu (aktīvākie parasti to dara jau vidusskolas gados). Kā obligāts tas ir bakalauru studiju 3.kursam, maģistrantiem un doktorantiem. Vairumā fakultātes zinātnisko pētījumu iesaistīti studenti (skat. IPZP); vairākus LZP finansētos projektus zinātľu doktoru vadībā realizē tikai studenti - doktoranti, maģistranti. Doktoranti par sava darba rezultātiem ziľo ikgadējās RTU Starptautiskajās konferencēs; pateicoties ESF finansējumam doktoranti pēdējos gados piedalījušies ļoti daudzās starptautiskajās konferencēs. Vairāki doktoranti par savu darbu ir saľēmuši Latvijas Zinātľu Akadēmijas, Latvijas Izglītības fonda, firmas “Siemens”, ārzemju universitāšu apbalvojumus, prēmijas, stipendijas, atzinības starptautiskās konferencēs (skat. IPZP).
Gandrīz puse no patreizējiem doktorantiem strādā ārpus fakultātes: piemēram, patreiz ceturtā daļa doktorantu strādā Koksnes ķīmijas institūtā. Atskaites periodā doktoranti ir strādājuši LU Cietvielu fizikas institūtā, Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, Neorganiskās ķīmijas institūtā, kā arī ražošanas uzľēmumos (piem., AS “Rīgas Laku un krāsu rūpnīca”, “Grindex”, “Olainfarm”, “Brocēni”, “Valmieras Stikla Šķiedra”), analītiskajās laboratorijās, muzejos un restaurācijas firmās. - 6 -
Ārzemju studentu apmācība akreditējamajā programmā netiek veikta; ārzemju vieslektori ir lasījuši atsevišķas lekcijas. Daudzi doktoranti (piem., Bībers Ivars, Čertoks Sergejs, Remo Merijs Meri, Sidraba Inese) mācījušies vai veikuši savu zinātnisko darbu ārzemju universitātēs, zinātniski- pētnieciskajās iestādēs un uzľēmumos Vācijā, Spānijā, Somijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Itālijā, Čehijā. Četri no atskaites perioda doktorantiem pēc absolvēšanas palikuši fakultātē kā zinātniskie darbinieki un pasniedzēji; E.Teirumnieks no 2010.gada ir Rēzeknes Augstskolas rektors.
Studijas doktorantūras programmā “Ķīmijas tehnoloģija” nodrošina 7 institūti (13.pielikums): Biomateriālu un biomehānikas institūts, Lietišķās ķīmijas institūts, Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūts, Polimērmateriālu institūts, Silikātu materiālu institūts, Tehniskās fizikas institūts, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts. Studijas nodrošinošās RTU struktūrvienības (atsevišķu laboratorijas darbu un studiju priekšmetu daļas tiek nodrošinātas ārpus RTU) izvietotas Āzenes 14/24. Kopējā aizľemtā platība 3800 m 2 , tajā skaitā auditorijas 600 m 2 . Aizľemtā platība tiek izmantota ne tikai ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas studentu apmācībai, bet arī studiju priekšmetu “Vispārīgā ķīmija” un “Materiālzinību pamati” nodrošināšanai visiem RTU studentiem (ap 2000 studenti gadā). Doktorantūras studiju programmas “Ķīmijas tehnoloģija” realizācijā iesaistīto struktūrvienību materiāli-tehniskās bāzes apraksts (iekārtas, tehniskie līdzekļi mācību darbam – pavairošanas un demonstrēšanas tehnika -, datornodrošinājums un programmnodrošinājums) sniegts IPZP.
RTU
Download 7.18 Mb. Do'stlaringiz bilan baham: 
|