Polimēri Medicīnas inženierijas un fizikas bakalaura studiju programmas kursa students Vladislavs Minalto

---

1 
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE 
MAŠĪNZINĪBU, TRANSPORTA UN AERONAUTIKAS FAKULTĀTE 
Referāts 
Polimēri 
Medicīnas inženierijas un fizikas bakalaura
studiju programmas
2. kursa students
Vladislavs Minalto 
Rīga 2022 

---

2 
Satura radītājs 
Ievads ............................................................................................................................. 3 
1. Galvenie jēdzieni ....................................................................................................... 4 
1. Galvenie jēdzieni ....................................................................................................... 5 
1. Galvenie jēdzieni ....................................................................................................... 6 
2. Polimēru klasifikācija ................................................................................................ 7 
2. Polimēru klasifikācija ................................................................................................ 8 
2. Polimēru klasifikācija ................................................................................................ 9 
2. Polimēru klasifikācija .............................................................................................. 10 
2. Polimēru klasifikācija .............................................................................................. 11 
2. Polimēru klasifikācija .............................................................................................. 12 
2. Polimēru klasifikācija .............................................................................................. 13 
3. Polimēru pielietojumi medicīnā .............................................................................. 14 
3. Polimēru pielietojumi medicīnā .............................................................................. 15 
3. Polimēru pielietojumi medicīnā .............................................................................. 16 
3. Polimēru pielietojumi medicīnā .............................................................................. 17 
Literatūra ..................................................................................................................... 18 
Literatūra ..................................................................................................................... 19 

---

3 
Ievads 
Mūsdienās ar sauju tehnoloģiju attīstību arvien pieaug pieprasījums pēc polimēriem ar 
augstām ekspluatācijas īpašībām. Vairs nevar iedomāties elektrostaciju, rūpnīcu, mācību 
iestāžu, mūsdienīgu skaitļošanas mašīnu un automobiļu darbību bez šo materiālu izmantošanas. 
Abstrakti polimēru apstrādi var iedomāties kā inženieru darbību, saistītu ar izejas 
materiālu pārveidošanu vajadzīgajos izstrādājumos. Pašlaik vairākums metožu, izmantotu 
polimēru apstrādes tehnoloģijās, ir modificēti analogi metodēm, izmantotām keramikas un 
metālapstrādes rūpniecībā.
Pirms izskatīt mūsdienu veidus kā pārstrādāt polimēru materiālus un izstrādājumus, 
jādefinē, kas ir polimēri, kā tie sīkāk iedalās un kādi gala izstrādājumi var tikt iegūti no 
polimēriem. 
Polimēri – lielmolekulārie savienojumi ar lielu molekulāro masu, kuru molekulas ir 
makromolekulas, kas ir savstarpēji savienotas ar daudzām vienādām vai dažādām ķīmiskajām 
saitēm. 
Lielu makromolekulu izmēru dēļ polimēru īpašības ir atkarīgas ne tikai no šo molekulu 
ķīmiskā sastāva, bet arī no molekulu uzbūves un savstarpējās izvietošanas. 
Pie polimēriem attiecas daudz dabisko savienojumu: olbaltumvielas, nukleīnskābes, 
celuloze, ciete, kaučuks, un citas organiskās vielas. Polimēros ietilpst arī cilvēka rādītie 
savienojumi: polietilēns, polistirols, polivinilhlorīds, kaprons, neilons, lavsāns, un citi. 
20. gs. 20. gadu sākumā attīstījās teorētiskie priekšstati par polimēru uzbūvi. Sākotnēji 
tika pieņemts, ka tādi biopolimēri kā celuloze, ciete, kaučuks, olbaltumvielas, kā arī daži 
sintētiskie polimēri, kas ir pēc īpašībām līdzīgi ar biopolimēriem (piemēram, izoprēna kaučuks), 
sastāv no mazām molekulām, kam, atrodoties šķīdumā, piemīt neparasta spēja asociēt 
koloidālās dabas kompleksos pateicoties nekovalentām saitēm (sakarā ar “mazo bloku” teoriju). 
Principiāli jaunus priekšstatus par polimēriem rādīja vācu ķīmiķis Hermanis Štaudingers. 
Viņš parādīja, ka polimēri ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no lielām molekulām, kuru atomi ir 
savstarpēji saistīti ar kovalentajām saitēm. Šo molekulu raksturošanai H. Štaudingers ieviesa 
jēdzienu “makromolekula” [1].