Latvijas ilgtspçjîgas attîstîbas indikatoru pârskats 2003
Download 98.7 Kb. Pdf ko'rish
|
- Bu sahifa navigatsiya:
- 17. Bîstamâs íîmiskâs vielas Indikatori 17.1. Bîstamo íîmisko vielu daudzumi 17.2. Smago metâlu emisijas gaisâ
- Noturîgie organiskie piesâròotâji (NOP)
- 17.2. Smago metâlu emisijas gaisâ
- Avoti un interneta adreses
- 17.3. Smago metâlu emisijas ûdenî
- Nozare Gads Smago metâlu emisijas (tonnas/gadâ) Hg Cd Pb Cr
- Notekûdeòu attîrîðana un atkritumu likvçðana 2001
- 17.4. Smago metâlu koncentrâcijas zivju audos
- 17.5. Smago metâlu koncentrâcijas molusku audos
- 17.6. Smago metâlu koncentrâcijas jûras dibennogulumos
|
Latvijas ilgtspçjîgas attîstîbas indikatoru pârskats 2003 64 2002. gada beigâs organisko un neorganisko vielu skaits pasaulç ir pârsniedzis jau 20 miljonus /1/. Tâ kâ pçtîjumi íîmijâ turpinâs un tiek sintezçtas arvien jaunas íîmiskâs vielas, jaunu vielu skaits nepârtraukti palielinâs. Turklât ðîs vielas var bût arî kâ daþâdu produktu sastâvdaïas daþâdâs kombinâcijâs. Nav iespçjams novçrtçt visu ðodien zinâmo íîmisko vielu (arî íîmisko produktu) bîstamîbu apkârtçjai videi un cilvçkam. Turklât no visâm esoðajâm vielâm aktîvâ pârdoðanâ varçtu bût aptuveni 100 000 íîmisko vielu /2/. Îstenojot íîmisko vielu un íîmisko produktu kontroles pasâkumus, svarîgi ir zinât íîmisko vielu: ! daudzumus; ! bîstamîbu vidç un cilvçka veselîbai. Informâcija par íîmisko vielu un íîmisko produktu importu, raþoðanu un lietoðanu Latvijâ tiek apkopota jau kopð 1995. gada. 2002. gada beigâs datu bâzç ir iekïauta informâcija par 1033 vielâm un 5418 produktiem, kas raþoti, importçti vai lietoti Latvijâ laika posmâ no 1995. gada lîdz 2001. gadam. Salîdzinâjumâ ar Zviedrijas produktu reìistru, kurâ iekïauta informâcija par 258 691 íîmisko produktu un 64 572 íîmiskajâm vielâm /3/, ðis skaitlis nav liels. Tomçr jâòem vçrâ, ka datu bâze Latvijâ pastâv salîdzinoði neilgi. Lîdz ðim datus par íîmisko vielu un íîmisko produktu raþoða- nu, importçðanu un lietoðanu Latvijâ apkopoja statistikas pâr- skats 4KP. Taèu sâkot ar 2003. gadu íîmisko vielu un íîmisko produktu uzskaites kârtîbu uzòçmumâ un to reìistrçðanu regulçs 2002. gadâ pieòemtie Ministru kabineta noteikumi nr.466 "Noteikumi par íîmisko vielu un íîmisko produktu uzskaites kârtîbu un datu bâzi" /4/. Lîdz ar to tiek izveidota jauna un kvalitatîvâka datu bâze, kur veidlapas aizpildîtâjam jâuzrâda arî íîmiskâs vielas vai íîmiskâ produkta bîstamîba atbilstoði 2002. gadâ pieòemtajiem MK noteikumiem nr. 107 par "Íîmisko vielu un íîmisko produktu klasifikâcijas, maríçðanas un iepakoðanas kârtîbu" (grozîjumi nr.445) un íîmiskâs vielas vai íîmiskâ produkta lietoðanas joma. Íîmisko vielu bîstamîbu var novçrtçt, zinot ðîs vielas fizikâli íîmiskâs, toksikoloìiskâs un ekotoksikoloìiskâs îpaðîbas. Íîmiskâ viela ir uzskatâma par bîstamu, ja atbilstoði "Íîmisko vielu un íîmisko produktu likumam" /4/ to var iedalît kâdâ no 15 bîstamîbas klasçm. Visas klasificçtâs bîstamâs íîmiskâs vielas ir iekïautas "Bîstamo íîmisko vielu sarakstâ" /5/, kurð nepârtraukti tiek atjaunots un atbilst Eiropas Savienîbas direktîvas 67/548/EEC I pielikumam. Zemâk esoðajos grafikos ir attçloti plaðâk izplatîto ïoti toksisko, toksisko, oksidçju, îpaði viegli un viegli uzliesmojoðo un videi bîstamo íîmisko vielu daudzumi Latvijâ laika posmâ no 1995. gada lîdz 2001. gadam. Visas grafikos attçlotâs vielas ir iekïautas "Bîstamo íîmisko vielu sarakstâ".
Latvijas ilgtspçjîgas attîstîbas indikatoru pârskats 2003 65
Latvijas ilgtspçjîgas attîstîbas indikatoru pârskats 2003 66 Lielu piesâròojoðo vielu grupu veido ogïûdeòraþi, kuru galvenais emisijas avots ir naftas pârstrâdes produktu izmantoðana. No grafikiem redzams, ka ïoti lielus importçto vai lietoto vielu daudzumus pçdçjos gados sastâda butâns un propâns (17.1.4. attçls). Ðie naftas produkti pamatâ tiek lietoti kâ saðíidrinâtâ gâze un pçc to bîstamîbas ir uzskatâmi par ïoti viegli uzliesmojoðâm vielâm. Daïa no grafikos attçlotajâm vielâm tiek izmantotas vai var tikt izmantotas kâ ðíîdinâtâji. Viena no tâdâm vielâm ir akrilnitrils (17.1.2. attçls), kura daudzumi pçdçjos gados ir ievçrojami palielinâjuðies. Akrilnitrils pasaulç tiek raþots lielos daudzumos, un tâ galvenâs izmantoðanas sfçras ir krâsvielu rûpniecîba, kâ arî polimçru, pesticîdu, medikamentu raþoðana. Sadaloties tas var veidot cianîdus, kas ir îpaði bîstami gan videi, gan cilvçka veselîbai un ilgstoðas saskares rezultâtâ var izraisît vçzi. Tâpat toksisks, kancerogçns un viegli uzliesmojoðs ir benzols (17.1.2. attçls). Tieði tâ lielâs toksicitâtes dçï pasaulç cenðas izvairîties no tâ plaðâkas lietoðanas par ðíîdinâtâju. Atseviðías grafikos redzamâs íîmiskâs vielas, kuras klasificçtas kâ viegli uzliesmojoðas, arî var tikt izmantotas par ðíîdinâtâjiem, piemçram, butanols, ksilols, butilacetâts. Kalcija hipohlorîtu un ûdeòraþa peroksîdu (17.1.3. attçls), kas klasificçti kâ spçcîgi oksidçtâji, galvenokârt lieto diviem mçríiem: kâ balinâtâju, piemçram, tekstilrûpniecîbas nozarç vai kâ dezinfekcijas lîdzekli. Bet amonija nitrâtu jeb salpetri, kura apjomi pakâpeniski pieaug, visai plaði izmanto lauksaimniecîbâ (17.1.8. attçls).
Par bîstamâkajiem metâliem un to savienojumiem var uzskatît dzîvsudrabu (Hg), kadmiju (Cd) un svinu (Pb). Citu metâlu, piemçram, varð (Cu) un cinks (Zn), mikrodevas ir pat veselîbai labvçlîgas. Elementi ir kaitîgi, tikai uzòemot lielâs devâs. Dzîvsudrabs ir îpaði problemâtiska viela, jo tas no sava emisijas avota ir spçjîgs izplatîties tvaiku fâzç, kâ arî akumulçjas organismâ efektîvâk nekâ citi metâli. Latvijas ilgtspçjîgas attîstîbas indikatoru pârskats 2003 67 No 17.1.1. tabulas redzams, ka smago metâlu kadmija, svina, dzîvsudraba un to sâïu importçtie daudzumi vislielâkie bijuði 2000. gadâ. Ja salîdzina, piemçram, ar Norvçìijas produktu kontroles datiem, svina daudzums, kâds pârdots daþâdu produktu sastâvâ, pçdçjos gados Norvçìijâ pârsniedz 16 tûkstoðus tonnas gadâ, un ðiem daudzumiem ir tendence palielinâties. Savienojumi, kas satur kadmiju, jau kopð 1985. gada nepârsniedz 1 tonnu /6/. Bet dzîvsudraba daudzumi Somijâ pçc Somijas Vides Institûta datiem pçdçjos gados nepârsniedz 1 tonnu /5/. Pagrieziena punkts Somijâ smago metâlu emisijai no rûpniecîbas bija 1990. gads, pçc kura novçroja smago metâlu emisijas samazinâðanos, pateicoties efektîvâkâm sadedzinâðanas iekârtâm un separatoriem, kâ arî uzlabotai procesu automatizâcijai /5/. Noturîgie organiskie piesâròotâji (NOP) Noturîgie organiskie piesâròotâji (NOP) ir cilvçka radîtas, halogçnus (hloru, bromu) saturoðas organiskas vielas, kas savas íîmiskâs noturîbas dçï dabâ spçj saglabâties desmitiem gadu ilgi, turklât vçju un ûdeòu kustîbas rezultâtâ NOP var pârvietoties ïoti lielos attâlumos. Pçc praktiskâ pielietojuma un izcelsmes NOP var iedalît 3 mazâkâs grupâs: ! pesticîdi (aldrîns, DDT, dieldrîns, endrîns, heksahlorcik- loheksâns, hlordâns, hlordekons, mirekss, toksafçns); ! rûpnieciskâs izejvielas un tehniskâs íimikâlijas (heksahlorbenzols, polihlorçtie bifenili (PHB); ! augstu temperatûru procesu blakusprodukti (polihlorçti dibenzo-p-dioksîni un dibenzofurâni (PHDD/F)). Viens no ievçrojamâkajiem NOP avotiem ir lauksaimniecîba. Informâciju par augu aizsardzîbas lîdzekïiem apkopo Valsts augu aizsardzîbas dienests. Tâ kompetencç ir veidot sarakstu ar reìistrçtajiem augu aizsardzîbas lîdzekïiem, kâ arî izsniegt atïaujas augu aizsardzîbas lîdzekïu lietotâjiem, importçtâjiem un pârdevçjiem. No datiem (17.1.2. tabula) redzams, ka vismazâkais pesticîdu patçriòð Latvijâ bijis 1994. gadâ (17.1.9. attçls un 17.1.10. attçls). Savukârt nâkoðajos gados to patçriòð palielinâs. Salîdzinâjumam - Zviedrijâ lietoto pesticîdu daudzums nepârtraukti samazinâs /3/. Polihlorçtie bifenili (PHB) vidç noârdâs ïoti lçni, tie ðíîst taukos un var nelabvçlîgi ietekmçt dzîvieku un cilvçku auglîbu. Piemçram, kaut arî Somijâ 1990. gadâ aizliedza raþot, importçt un pârdot PHB un to saturoðâs ierîces un 1995. gadâ aizliedza arî to lietoðanu, tomçr lçnâs noârdîðanâs dçï sekas ir jûtamas vçl ðodien. /7/ Galvenais PHB noplûdes avots Latvijâ ir enerìçtikas sektors, kâ arî lielâkie rûpniecîbas uzòçmumi un dzelzceïa transports, kur vçl paðreiz izmanto PHB saturoðas elektroierîces (transformatorus un kondensatorus). Lai gûtu priekðtatu par iespçjamo PHB saturoðu iekârtu esamîbu, Vides valsts inspekcija uzòçmumos izlases kârtîbâ 2002. gadâ veica apsekojumu. Paðlaik to apzinâto kondensatoru skaits, kuri darbojas, ir: ! KC tipa kondensatori - 499; ! KM tipa kondensatori - 115; ! KÝ tipa kondensatori - 4; ! TN tipa transformators - 1. Bet pçc Latvijas lielâkâ enerìçtikas uzòçmuma "Latvenergo" 2000. gada datiem ir identificçts un uzskaitîts ap 170 tonnu elektrisko kondensatoru, no kuriem 98 tonnu joprojâm ir darbîbâ.
Latvijas Republikas Ministru kabinetâ 2002. gada 12. martâ pieòemtie noteikumi nr.117 "Noteikumi par atseviðíu bîstamas íîmiskas vielas saturoðu iekârtu un produktu lietoðanas un maríçðanas prasîbâm un par videi kaitîgo preèu sarakstu" nosaka videi kaitîgo preèu sarakstu un aizliegumu tâs importçt un izplatît, kâ arî nosaka prasîbas un ierobeþojumus to iekârtu lietoðanai un maríçðanai, kas satur atseviðías bîstamas íîmiskâs vielas. MK noteikumu 6. punktâ minçts: "…Ja polihlorçto bifenilu vai polihlorçto terfenilu tilpums iekârtâ ir lielâks par 5 dm³, iekârtu îpaðnieki vai lietotâji iesniedz reìionâlajâ vides pârvaldç informâciju par ðîm iekârtâm…". 23. punktâ, savukârt, teikts: "…lîdz 2003. gada 1. janvârim ðo noteikumu 6. punktâ minçto iekârtu îpaðnieki vai lietotâji iesniedz reìionâlajâ vides pârvaldç ðo noteikumu 2. pielikumâ minçto informâciju…". Tâtad - tikai pçc 2003. gada 1. janvâra bûs iespçjams iegût precîzâkus datus par ðo iekârtu daudzumu. 2001. gadâ Stokholmâ Latvija parakstîja ANO konvenciju "Par noturîgajiem organiskajiem piesâròotâjiem". Ðîs konven- cijas mçríis ir pasargât cilvçku veselîbu un vidi no noturîga- jiem organiskajiem piesâròotâjiem. NOP konvencija paðreiz aizliedz 12 bîstamâko NOP izmantoðanu, taèu pakâpeniski tajâ ietvers arî citus NOP. Lai ieviestu ðo konvenciju dzîvç, 2002. gadâ Latvijâ ir uzsâkts starptautisks projekts, kas palîdzçs noskaidrot NOP avotus un to uzkrâjumus. Savukârt, lai veiksmîgâk izpildîtu 2002. gadâ MK pieòemtos noteikumus nr. 340 par "Jaunas íîmiskâs vielas importçðanas, pieteikðanas un riska novçrtçðanas kârtîbu", Latvijâ realizç Latvijas - Zviedrijas projektu, kura mçríis ir apzinât jaunas íîmiskâs vielas Latvijas tirgû. 2002. gadâ Latvijas un Zviedrijas speciâlisti strâdâja projektâ, lai veiktu biocîdu sâkotnçjo inventarizâciju. Biocîdu sastâvâ esoðâ aktîvâ jeb darbîgâ viela ir paredzçta, lai íîmiski vai bioloìiski iznîcinâtu vai atbaidîtu kaitîgos organismus. Íîmisko vielu normatîvo aktu jomâ tiek izstrâdâti MK noteikumi, kuri attieksies uz darbîbâm ar biocîdiem. Informâciju par atseviðíiem Latvijas ilgtspçjîgas attîstîbas indikatoru pârskats 2003 68 Viens no râdîtâjiem jeb indikatoriem, kas izteikti raksturo antropogçnâs darbîbas ietekmi uz vidi, ir smago metâlu emisijas. Bieþâk sastopamie smagie metâli jeb elementi - arsçns (As), dzîvsudrabs (Hg), svins (Pb), kadmijs (Cd), hroms (Cr), varð (Cu), niíelis (Ni), cinks (Zn), vanâdijs (V), selçns (Se), kâ arî to savienojumi pârsvarâ ir dabas vielas un parasti vidç sastopami ïoti izkliedçtâ veidâ. Cilvçka saimnieciskâ darbîba, it îpaði enerìijas un rûpnieciskâ raþoðana, ir galvenais vides piesâròojuma avots ar smagajiem metâliem. Tas ir noturîgs, lîdz ar to - bîstams piesâròojuma veids, jo, akumulçjoties biosfçrâ, tiek iekïauts daudzu dzîvo organismu barîbas íçdçs, izraisot kaitîgus, pat toksiskus efektus. Smago metâlu emisiju lielums absolûtos skaitïos (kilogramos vai tonnâs/gadâ, îpaði - emisijas ûdens vidç) nav îpaði izteiksmîgs râdîtâjs - îpaði, ja salîdzina atseviðías valstis, jo daudzu valstu normatîvie dokumenti nepieprasa to kontroli. Ðis indikators bez salîdzinâjuma ar iepriekðçjo gadu attiecîgo emisiju datiem visai nosacîti raksturo valsts politiski ekonomisko attîstîbu, bet hronoloìiskâ izvçrtçjumâ sniedz vçrîgu informâciju par valstu ieguldîjumu un sekmçm vides aizsardzîbas pasâkumu îstenoðanâ. Smago metâlu emisiju avoti gaisâ, arî Latvijâ, ir industriâlie procesi, kas saistîti ar augstu temperatûru tehnoloìijâm: ! pirometalurìiskie procesi (metâlkausçðana un termiskâ apstrâde) emitç gaisâ As, Cd, Zn, Ni; ! enerìijas ieguve (fosîlâ kurinâmâ, îpaði - akmeòogïu, brûnogïu un degakmens, arî naftas smago frakciju, sadedzinâðana) emitç Hg un Pb, arî Cd; ! visi pârçjie sadedzinâðanas procesi, ieskaitot atkritumu sadedzinâðanu, emitç Hg, Pb, Cd; biocîdiem (dezinfekcijas, deratizâcijas un dezinfekcijas lîdzekïiem) ðobrîd apkopo Sabiedrîbas veselîbas aìentûra. Íîmisko vielu un íîmisko produktu kontroles jomâ liela uzmanîba nâkotnç jâpievçrð sabiedrîbas informçðanai par íîmisko vielu un íîmisko produktu bîstamîbu, kâ arî droðu lietoðanu, piemçram, izdodot informatîvus materiâlus, kas bûtu plaði pieejami sabiedrîbai. Savukârt íîmisko vielu un íîmisko produktu raþotâja uzdevums, lai pasargâtu potenciâlo produkta lietotâju no nevçlamas ðo produktu iedarbîbas uz cilvçka veselîbu un vidi, bûtu aizstât bîstamâkâs íîmiskâs vielas ar mazâk bîstamâm, kur vien tas iespçjams. Òemot vçrâ globâlâ piesâròojuma problçmas, jâizvairâs no iepriekðminçto metâlu un NOP lietoðanas, kuri ir îpaði bîstami to lçnâs noârdîðanâs dçï.
/1/ http://www.cas.org /2/ http://www.vyh.fi/eng/environ/sustdev/indicat/myrkyt.htm /3/ http://www.kemi.se/default_eng.htm /4/ http://www.varam.gov.lv/vide/likumd/Lkimija.htm /5/ http://www.vdc.lv/chemical/saraxsti/saraksti.htm /5/ http://www.vyh.fi/eng/environ/sustdev/indicat/elohopea.htm /6/ http://environment.no/ /7/ http://www.varam.gov.lv/vide/jomas/Lnot_org_sav.htm
Latvijas ilgtspçjîgas attîstîbas indikatoru pârskats 2003 69 ! rûpnieciskâ raþoðana (atkarîbâ no raþoðanas specifikas) emitç daþâdus smagos metâlus; ! auto transports un citi mobilo transporta lîdzekïu veidi rada Pb, Cd, Cu, Ni, Zn emisijas. Pateicoties vides aizsardzîbas nolûkos veiktâm izmaiòâm dzinçju degvielas sastâvâ (svinu saturoðo piedevu aizstâðana), bûtiski ir samazinâjuðâs svina emisijas no transportlîdzekïiem./1, 2/. Toksisko îpaðîbu dçï Hg, Cd un Pb tiek dçvçti arî par prioritâ- rajiem smagajiem metâliem, tâdçjâdi to emisijâm ir pievçrsta pastiprinâta uzmanîba. Latvijas prioritâro metâlu emisijas no 1990. lîdz 2000. gadam aprçíinâtas stacionârajiem emisijas avotiem (enerìçtiskie un industriâlie procesi, 17.2.1. attçls). Latvija ik gadus ziòo par savâm prioritâro smago metâlu emisijâm Konvencijas par gaisa piesâròojuma pârrobeþu pârnesi lielos attâlumos (Þençvas konvencijas) Sekretariâtam (EMEP Sekretariâts). Kâ liecina 17.2.1. attçla dati, dzîvsudrabam un kadmijam novçrojams emisiju samazinâjums un stabilizâcija pçc 1995. gada, kas izskaidrojams ar uzlabojumiem sadedzinâðanas tehnoloìiskajos procesos, kâ arî ar pakâpeniskâm izmaiòâm kurinâmâ struktûrâ, pârejot enerìçtikas sektora lielajos raþo- ðanas uzòçmumos uz videi draudzîgâku kurinâmâ veidu - dabasgâzi. Reâlâs emisijas, îpaði svinam, protams, ir lielâkas (nepârsniedzot 1996. gada lîmeni), jo klât nâktu arî emisijas, kas noteiktas mobilajiem (transportlîdzekïiem) un difûzajiem piesâròojuma avotiem (piemçram, individuâlo mâju apkure). Latvijas smago metâlu emisiju salîdzinâjums ar kaimiòvalstu emisijâm (zinâmâ mçrâ tâs mûs ietekmç pârrobeþu pârneses rezultâtâ) dots 17.2.2. attçlâ un 17.2.3. attçlâ. Vieni no lie- lâkajiem dzîvsudraba un kadmija emitçtâjiem ne vien mums kaimiòos, bet arî Eiropâ, ir Krievijas Federâcija un Polija, kurâm vienlaicîgi ir gan labi attîstîta iegûstoðâ un smagâ rûp- niecîba, un arî enerìçtika, gan arî pietiekami liels îpatsvars joprojâm novecojuðu tehnoloìiju, tâdçjâdi realizçtie pasâ- kumi gaisa aizsardzîbâ nav pietiekami efektîvi. Tâ laika pos- mâ no 1995. gada lîdz 2000. gadam Polijai kadmija emisijas samazinâjuðâs par 39%, bet dzîvsudraba - par 21%, bet Krie- vijai kadmija emisijas samazinâjuðâs par 4%, bet dzîvsudraba emisijas ir pat palielinâjuðâs - turklât par 40%! /3/ Harmonizçjot Latvijas normatîvos aktus gaisa aizsardzîbâ ar ES direktîvu prasîbâm, Ministru kabinets ir apstiprinâjis notei- kumus nr. 286 "Noteikumi par gaisa kvalitâti" (02.07.2002.), kas reglamentç gaisa kvalitâtes normatîvus galvenajiem pie- sâròotâjiem, to skaitâ - arî svinam. Svina emisijas robeþlie- lums noteikts 0,5 mg/m 3 . Tâ kâ daudzi uzòçmumi ðobrîd teh- niski nespçj izpildît ðîs prasîbas, operatoriem (uzòçmumiem) tiek dots noteikts sagatavoðanâs un pârejas periods, lai piemçrotos jaunajai situâcijai, jo no 2005. gada 1. janvâra robeþlieluma pârsniegðana svinam vairs nebûs pieïaujama. Latvijas ilgtspçjîgas attîstîbas indikatoru pârskats 2003 70 Smagie metâli ûdens vidç nonâk galvenokârt ar komunâlajiem vai rûpnieciskajiem notekûdeòiem daþâdu ðíîstoðu savienojumu veidâ kâ íîmiskie elementi (nosacîti mçs ar tiem saprotam attiecîgos metâlus). Kâ liecina 17.3.1. attçla dati par smago metâlu emisijâm ar notekûdeòiem, vairâkiem smagajiem metâliem (Pb, Cr, Ni), to skaitâ ûdens videi îpaði bîstamajiem dzîvsudrabam un kadmijam, tâs nepieaug un ir stabilizçjuðâs pçdçjos gados. Ievçrojams pieaugums ir kopçjâ cinka un vara emisijâm (îpaði Rîgâ), ko var izskaidrot ar ekonomiskâs aktivitâtes ievçrojamu pieaugumu, tai skaitâ arî sektoros, kas saistîti ar ðo metâlu un to savienojumu izmantoðanu (tekstilizstrâdâjumu raþoðanu, metâlapstrâdi, koksnes konservantu raþoðanu, noteiktu bûvmateriâlu veidu un santehnikas materiâlu raþoðanu un izmantoðanu u.c.). Latvijâ laika posmâ no 2000. lîdz 2002. gadam ievçrojami ir papildinâti normatîvie akti arî ûdens vides aizsardzîbâ, taèu smago metâlu emisiju kontroli un pieïaujamâs normas galvenokârt nosaka Ministru kabineta noteikumi nr. 34 "Noteikumi par piesâròojoðo vielu emisiju ûdenî" (22.01.2002.) - attiecas uz virszemes, pazemes ûdeòiem (gruntsûdeòiem) un notekûdeòiem. MK noteikumi nr. 118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ûdeòu kvalitâti" (12.03.2002.) un MK noteikumi nr.63 "Dzeramâ ûdens obligâtâs nekaitîguma prasîbas" (23.02.1999) reglamentç kvalitâtes prasîbas ðiem ûdeòiem, tai skaitâ, pieïaujamâs smago metâlu maksimâli pieïaujamâs normas. MK noteikumi nr. 365 "Noteikumi par notekûdeòu dûòu un to kompostu izmantoðanu, monitoringu un kontroli" (20.08.2002.) atbilstoði Eiropas Savienîbas normatîvo aktu prasîbâm regulç smago metâlu pieïaujamo saturu notekûdeòu attîrîðanas dûòâs, ko izmanto lauksaimniecîbâ un aizlaisto vai piesâròoto zemju rekultivâcijâ. MK noteikumi nr.155 "Noteikumi par ûdens lietoðanas atïaujâm"(22.04.1997) un MK noteikumi nr.35. "Grozîjumi Ministru kabineta 1997. gada 22. aprîïa noteikumos nr.155 "Noteikumi par ûdens lietoðanas atïaujâm"" (22.01.2002.) nosaka katram piesâròojoðo darbîbu veicçjam, kuram izsniegta ûdens lietoðanas atïauja, pieïaujamo emisiju lielumu, par ko jâmaksâ atbilstoðs dabas resursu nodoklis (bet par noteikto limitu pârsniegðanu - ievçrojamas soda naudas). Aina ir mazliet paradoksâla, jo veicot vitâli nepiecieðamu un derîgu darbu, savâcot un attîrot sadzîves, komunâlos un rûp- nieciskos notekûdeòus, daïa ûdenssaimniecîbas uzòçmumu nosacîti kïûst par lielâkajiem ûdens vides piesâròotâjiem. Neapðaubâmi smago metâlu emisiju jomâ nepiecieðami turpmâkie uzlabojumi datu vâkðanâ un apstrâdç, ko lielâ mçrâ nodroðinâs jaunâs likumdoðanas prasîbas un to izpilde.
/1/ Economic Commission for Europe, Heavy Metals Emissions, Prague, 1995 /2/ G. Baumbach, Air Quality Control, Springer-Verlag Berlin Heidelberg New York, 1996 /3/ http://www.emep.int/index-data.html /4/ Latvijas Vides aìentûras datu bâze Valsts statistiskais pârskats "Nr 2-Ûdens" 17.3. Smago metâlu emisijas ûdenî 17.3.1 attçls. Smago metâlu kopçjâ emisija ûdens vidç ar notekûdeòiem Avots: Latvijas Vides aìentûra 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 Hg 0 0,004
0,005 0,006
Pb 0,869
0,311 0,72
0,787 Cd 0,243 0,182 0,292
0,288 Cr 0,576 0,25 0,418
0,388 Zn 1,315 4,496 6,422
7,987 Ni 0,073 1,096 0,663
0,747 Cu 0,069 1,476 2,049
6,068 1998
1999 2000
2001 t/g
ad â * nozarç nav iekïauta mçbeïu raþoðana 17.3.1. tabula. Tautsaimniecîbas nozares Latvijâ, kas rada ûdens vidç lielâko piesâròojuma slodzi ar smagajiem metâliem Avots: Latvijas Vides aìentûras dati /4/
0 0,170 0,250 0,072
0,224 0,100
0,070 2000 0 0,180 0,260 0,080
0,100 0,100
0,080 Tekstilizstrâd. raþošana 2001 0
0,025
0,170 0,049
0,089
0,099
0,074 1999 0
0
0 0
0,220
0,290 0,220 2000 0
0
0 0
0,200
0,280 0,190 Koksne un tâs izstrâdâjumu raþošana * 2001 0
0
0 0
0
0 0 1999 0
0
0 0
0,078
0,022 0,026 2000 0
0,010
0,130 0,040
0,160
0,090
0,030 Ûdens ieguve un attîrîðana 2001 0,001
0,001
0,018
0,006
0,229
0,018
0,064 1999 0,004
0
0,003
0,014 0,142
0,007
0,006 2000 0
0
0 0
0
0 0 Valsts pârvalde un aizsardzîba 2001 0,001
0,115
0,018
0,010
0,103
0,004
0,016 1999 0 0,012 0,058 0,138
3,830 0,677
1,154 2000 0,005
0,102 0,329
0,290 5,625
0,190 1,745
Notekûdeòu attîrîðana un atkritumu likvçðana 2001 0,005
0,148 0,058
0,323 7,537
0,624 5,914
Latvijas ilgtspçjîgas attîstîbas indikatoru pârskats 2003 71 Tradicionâli kaitîgo vielu, tai skaitâ smago metâlu, monito- rings zivju audos tiek veikts zivju ekonomiskâs nozîmes dçï. Kaut arî Baltijas jûrâ viena no nozîmîgâkajâm sugâm ir Baltijas siïíe, kuras monitoringa nepiecieðamîbu nosaka
uzsâkts tikai 2002. gadâ, tâpçc rezultâti ðajâ ziòojumâ nav pieejami. Tomçr Latvijas apstâkïiem piemçrotâka indikatorsuga ir asaris (Perca fluviatilis), jo Latvijai ir raksturîga intensîva piekrastes zveja, t.i., areâls, kur asaris ir sastopams. Turklât asaris ir lokâ- li, netâlu no upju ietekâm jûrâ, dzîvojoða suga, kas tâdçjâdi ir ïoti piemçrots indikatororganisms no Ûdens ietvardi- rektîvas (Water Framework Directive (2000/60/EC)) viedokïa. Regulâru smago metâlu monitoringu zivju audos uzsâka tikai 2001. gadâ divâs stacijâs, no kurâm viena (Z02) ir "piesâròo- tâ" (stacijas rajonu ietekmç Daugava) un otra (Z06) - "salîdzinâðanas". Pirms tam, kopð 1995. gada, mçrîjumus veica salîdzinoði neregulâri, lîdz ar to datu rindas nav pietiekoði adekvâtas ticamu secinâjumu izdarîðanai. Izòçmums ir kadmijs, kuram novçrots stabils koncentrâcijas pieaugums pie Daugavgrîvas (stacija Z02). Lîdzîga tendence ir novçrota arî Baltijas siïíçm Baltijas jûras dienvidu un ziemeïu daïâs /1/. Tâ kâ piesâròotajâ stacijâ (Z02) ir novçrojama izteikti lielâka kadmija koncentrâcija nekâ salîdzinâðanas stacijâ (Z06), jâdomâ, ka tam visdrîzâk ir antropogçns raksturs. Ðâdâ situâcijâ bûtu bûtiski identificçt reâlos kadmija noteces avotus upju sateces baseinos, kâ to nosaka Ûdens ietvardirektîvas prasîbas, un veikt pasâkumus, lai samazinâtu ieplûdes lîmeni.
17.4.1. Smago metâlu koncentrâcijas asara Perca fluviatilis audos, mg/kg sausâ svara
Latvijas ilgtspçjîgas attîstîbas indikatoru pârskats 2003 72
Smago metâlu koncentrâcijas molusku audos Moluski Macoma baltica nav komerciâli nozîmîgs organisms, bet tâ kâ tas apdzîvo piekrastes rajonus un nepârvietojas no viena rajona uz otru, tas ir ïoti labs lokâlâ piesâròojuma lîmeòa indikators. Kâ tâds tas ir ideâls novçrojumu objekts no Ûdens ietvardirektîvas viedokïa. Latvijâ smago metâlu monitorings moluskos tika uzsâkts tikai 1998. gadâ, tâdçjâdi datu rinda nav pietiekoði gara, lai varçtu novçrot smago metâlu koncentrâciju tendences. Salîdzinot Rîgas lîèa dienvidu rajonu (stacijas 167B, 101A, 163B - 2. zîmçjums) ar ziemeïu rajonu (stacija 107) ir novçrojamas nozîmîgi lielâkas koncentrâcijas dienvidu rajonâ, kas liecina par negatîvu trîs lielâko Rîgas lîcî ieplûstoðo upju ietekmi. Smago metâlu mçrîjumi moluskos tiek veikti arî citos rajonos, tomçr publicçtos rezultâtus ir grûti salîdzinât savâ starpâ, jo agrâkajos mçrîjumos moluski netika þâvçti, kas rada lielâkas mçrîjumu neprecizitâtes. Latvijâ smagie metâli tiek mçrîti, paraugus vispirms izþâvçjot. Tomçr neskatoties uz to, ka precîza salîdzinâðana nav iespçjama, var teikt, ka novçrotâs smago metâlu koncentrâcijas iekïaujas citos Baltijas jûras rajonos novçroto koncentrâciju /2/ intervâlos. Lai varçtu labâk analizçt smago metâlu tendences jûras vidç, ir jâturpina iesâktais monitorings, kamçr tiks iegûta vismaz 10 gadus gara novçrojumu rinda. 17.5.1. attçls. Smago metâlu koncentrâcijas moluska Macoma baltica audos, mg/kg sausâ svara Latvijas ilgtspçjîgas attîstîbas indikatoru pârskats 2003 73
Smago metâlu koncentrâcijas jûras dibennogulumos Jûras dibennogulumi (sedimenti) tradicionâli ir bijis intensîvu pçtîjumu objekts, jo kumulatîvi uzkrâj informâciju par izmaiòâm vides stâvoklî. Salîdzinoði nesen Latvijâ, kopð 1997. gada, tie tiek izmantoti arî smago metâlu monitoringam. Smago metâlu monitorings dibennogulumos ir iekïauts arî HELCOM MONAS vadlînijâs, un dibennogulumi ir minçti arî Ûdens ietvardirektîvâ kâ viens no piesâròojoðo elementu monitoringa objektiem. Visâs trijâs stacijâs attiecîgo metâlu koncentrâcijas ir lîdzîgas un uzrâda vai nu samazinâðanâs tendenci, vai vienmçrîgu lîmeni. Arî kadmija koncentrâcija visâs stacijâs samazinâs, kas ir pretrunâ ar kadmija koncentrâcijas pieaugumu zivju audos. Pçdçjos gados ir novçrota zinâma eitrofikâcijas lîmeòa samazinâðanâs, par ko liecina nitrâtu slâpekïa ziemas koncentrâcijas. Tâ kâ ir indikâcijas, ka kadmija izgulsnçðanâs Rîgas lîèa centrâlajâ daïâ ir tieðâ veidâ saistîta ar bioloìiskas izcelsmes daïiòâm, tad visticamâkais kadmija koncentrâcijas samazinâðanâs iemesls ir eitrofikâcijas samazinâðanâs. Tâdçjâdi, lai gan kadmija ieneðanas apjomi Baltijas jûrâ pieaug, par ko liecina kadmija koncentrâcijas pieaugums zivju audos, Rîgas lîèa iekðçjie bioìeoíîmiskie procesi maskç ðo pieaugumu Rîgas lîèa dibennogulumos. 17.6.1. attçls. Smago metâlu koncentrâcijas sedimentos, mg/kg sausâ svara
Latvijas ilgtspçjîgas attîstîbas indikatoru pârskats 2003 74 Smago metâlu koncentrâcija Rîgas lîèa dibennogulumos, salîdzinot ar citiem Baltijas jûras rajoniem, ir relatîvi neliela /1/ un /3/. Ja salîdzina smago metâlu koncentrâcijas Rîgas lîcî ar Baltijas jûras centrâlo rajonu /1/, kur novçrojamas stipri lielâkas koncentrâcijas, atðíirîbas nosaka atðíirîgie sedimentâcijas reþîmi, t.i., Baltijas jûras centrâlajâ daïâ izgulsnçjas mazâks daudzums minerâlas izcelsmes daïiòu. Rîgas lîèa un citos piekrastes rajonos tie it kâ "atðíaida" smagos metâlus, kas izgulsnçjas kopâ ar bioloìiskas izcelsmes daïiòâm. Tâpçc labâk ir salîdzinât savâ starpâ Baltijas jûras lîèus (17.6.1. tabula). Avoti /1/ Helsinki Commission (2001), Environment of the Baltic Sea area 1994-1998. Baltic Sea Environment Proceedings No. 82A, pg. 23. /2/ Helsinki Commission (1993), First assessment of the state of the coastal waters of the Baltic Sea. Baltic Sea Environment Proceedings No. 54, pg. 160. /3/ M. Leivuori, K. Jokðas, Z. Seisuma, I. Kulikova, V. Petersell, B. Larsen, B. Pedersen and S. Floderus (2000) Distribution of heavy metals in sediments of the Gulf of Riga, Baltic Sea. Boreal Environmental Research, 5: 165-185. Autori: Anda Ozoliòa, Juris Frîdmanis, Juris Aigars Download 98.7 Kb. Do'stlaringiz bilan baham: 
|